Pirmais solis daudzu riskantāko sporta veidu (snovbords, skeitbords, kalnu slēpošana u.c.) apguvē ir iemācīties pareizi nokrist

Pirmais solis daudzu riskantāko sporta veidu (snovbords, skeitbords, kalnu slēpošana u.c.) apguvē ir iemācīties pareizi nokrist. „Tas nozīmē kritiena laikā pareizi sagrupēt organisma locekļus, lai trieciens nodarītu mazāku postījumu ķermenim,” skaidro sporta ārsts. Krītot ar slēpēm vai snovborda dēli, jācenšas izstiepties taisni, savukārt uz mīkstas virsmas kustībai jābūt kūleņojošai, rokas pievelkot pie ķermenim un mēģinot ar tām mazināt sitiena triecienu, taču kājas un rokas nedrīkst izstiept, jo tad tās var aizķerties un izmežģīties. „Krišanas mākslu” parasti iemāca treneri līdztekus katra sporta veida pamatprincipiem, un īpaši to ieteicams apgūt ekstrēmo sporta veidu piekritējiem.

Atpūta, aukstums, paaugstinājums

Pie locītavu saišu un muskuļu traumām bez bojātiem ārējiem audiem un asiņošanas jāatceras RICE princips (Rest, ICe, Elevation – atpūta, aukstums, paaugstinājums – tulk. no angļu val.). „Tātad, ja gūta mīksto audu trauma, nepieciešams atpūsties, uzlikt sāpošajai vietai aukstu kompresi un pacelt to augstāk par pārējo ķermeni, lai neveidotos tūska. Aukstuma kompresi vajadzētu likt ik pēc divām trim stundām un uz 10 – 15 minūtēm, atkārtojot to 24 stundu garumā pēc savainojuma gūšanas. Uzreiz pēc aukstuma kompresēm sāpošo vietu uzreiz ieziež ar kādu no šādiem gadījumiem domātajām smērēm. Ik pa brīdim var uzlikt arī spiedošu pārsēju, lai novērstu tūsku un asinsizplūdumu. Pēc tam gan vajadzētu parādīties ārstam,” iesaka sporta ārsts Āris Aivars.